Paziņas iesaka kurināmajam izmantot briketes, bet mājas skursteņi līdz jumta spicei ir 50 un 100 gadu veci. Turklāt padomju laikos cilvēki kurināja ar to, kas deg, tāpēc daži skursteņi tek. Vai, kurinot ar briketēm, skursteņi starpstāvā nesāks drupt vai vairāk piesārņoties? AIVARS LUBĀNĀ
– Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skurstenis tek, ir tā pārāk zemā temperatūra. Skurstenim iekšpusē ir pietiekami jāuzsilst. Ja temperatūra būs vien pussimta grādu, veidosies kondensāts, kas tecēs un pie kā pielips kvēpi, – skaidro sertificēts skursteņslauķis Jānis Andersons.
Protams, ir būtiski, vai kurināmais sadegot rada lielāku vai mazāku darvas daudzumu. Degot skuju koku un bērza skaidu briketēm, veidojas vairāk darvas. Ražotāji piedāvā briketes no citu lapu koku skaidām, bet tām būs mazliet mazāka siltumatdeve nekā skuju kokam un ozolam.
Latvijā ir pieejamas briketes no oša un ozola skaidām. Tām ir vislielākā siltumietilpība un patīkama smarža. Ir nopērkamas bērza skaidu, kā arī apses un alkšņa skaidu maisījuma briketes. Tonna lapu koku brikešu maksā aptuveni 120 eiro.
Apkures briketēm ir daudz lielāka siltumietilpība nekā malkai. Tās ir daudz blīvākas par malku, deg lēnām, tāpēc izdalās lielāks siltums un, neapdomīgi rīkojoties, var viegli pārkurināt plīti vai krāsni. Ievērojot pareizu kurināšanas režīmu, briketes nevarētu bojāt skursteni.
– Vēl viens iemesls, kāpēc tek skurstenis, ir tā pārāk zemā temperatūra zemjumta telpā, bēniņos, kur tas pārlieku atdziest. Situāciju varētu uzlabot skursteņa siltināšana no ārpuses. Siltinājums neļaus pašam skurstenim un dūmgāzēm tik ātri atdzist. Kondensāta būs daudz mazāk, – turpina Jānis Andersons. – Tāpat vērts apsvērt skursteņa oderēšanu no iekšpuses ar tievāku oderi. Tas atrisinās daudzas problēmas. Iespējams, skurstenis ir pārāk liels konkrētajai apkures ierīcei, piemēram, lielās krāsns vietā skurstenim pievienota neliela krāsniņa. Arī šajā gadījumā skurstenis uzsilst nepietiekami.
Skursteņa tehnisko kārtību var novērtēt sertificēts skursteņslauķis – šāds speciālists obligāti jāuzaicina, ja ir aizdomas, ka dūmenis varētu būt bojāts.
Latvijā ir 31 skursteņslauķis ar meistara diplomu un 36 zeļļi. Atliek vien izvēlēties savai dzīvesvietai tuvāko. Informācija atrodama Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības interneta vietnē www.skurstenslaukiem.lv.
Avots:
